Eskorta meitene ar pieredzi

Atminos laikus, ka dzīvojos vasarās pa laukiem kopā ar vecvecākiem. Laukos lauku dzīve – agra celšanās, kartupeļu kaplēšana, pusdienas, diendusa, saimniecības darbi, panorāma un tad kāda grāmata, lai vieglāk iemigt. Manai Omai bija īpaša kladīte, kur viņa bija salīmējusi no “Lauku Avīzes” (tagad “Latvijas Avīze”) kāda romāna daļas kopā, jo avīzē katru nedēļu publicēja grāmatas mazu daļu. Salīmējot to vienkopus kopā, sanāca lieliska grāmata, ko šad tad arī es palasīju.

Tagad līdzīgs notikums ir kādā Latvijas blogā, konkrēti eskortameitene.lv
Vizuāli blogs ir vienkāršs un viegli uztverams, bet saturiski “Wow!“. Stāsts ir par kādu jaunu sievieti, kura apraksta savus piedzīvojumus un pārdzīvojums strādājot par eskorta meiteni. Autore atklāj šī darba aizkulises un aizstāv domu, ka tas ir īsts darbs ar kuru viņa labi nopelna. Pati autore par sevi raksta šadi:

Mani sauc Karola. Mani sauc Džīna. Mani sauc Nadja…
Es esmu no Londonas. Es esmu no Pēterburgas. Es esmu no dziļiem Sibīrijas laukiem…
Man jau divus gadus ir 24. Brīžiem man ir 25, brīžiem 23, bet pārsvarā tomēr 24 gadi…
Es esmu dabīga blondīne. Pirms tam es biju dabīga melnmate…
Es studēju medicīnu Londonā. Es strādāju slimnīcā Pēterburgā. Sibīrijā es biju bez darba, un mans pienākums ir palīdzēt ģimenei…

Par šo blogu es uzzināju twitter.com, kur vairāki cilvēki šo blogu ieteica:

laacz: Vai zinājāt? eskortmeitene.lv Adaptācija un/vai potenciāli viens no puslīdz nopietniem interneta projektiem?
krizdabz: Interesants blogs
EdijsMajors: Es gan, protams, neticu intelektuālām maukām un Lieldienu zaķim, bet blogu izlasīju visu
Sapnis: Izlasīju no sākuma līdz beigām vienā elpas vilcienā kā labu grāmatu. Paldies tev http://www.eskortameitene.lv
Vestmanis: Fantastiski raksti par Eskorta meitenes dzīvi

Ja cilvēki agrāk savas pārdomas vai stāstus tā vienkārši nevarēja rakstīt un publicēt, tad tagad ir visi ceļi vaļā. Grāmatas ir elektroniskā formātā, ja nav iespējas grāmatas kur publicēt, tad daži to dara twitter.com (via @tvnet.lv) un kādēļ, lai Latvijā neiznāktu grāmata, kuras pirmsākumi ir meklējami no bloga?

Kādā no iepriekšējiem postiem rakstīju par “Profesionālais kretīnisms“, kur uzsvēru, ka būtu labi, ja šādi, savas nozares, profesionālie kretīni varētu savus pārdzīvojumus publiskot. Māris Reliņš no nombre.lv šo teoriju iztirzāja vairāk (Profesionālais kretīnisms) un aicināja raksta lasītājus minēt savus kretīnisma piemērus. Un šis ir viens no šādiem piemēriem, kad var sava aroda piedzīvojumus aprakstīt un citiem cilvēkiem ir iespējams uzzināt ko vairāk par profesiju.
Šādi varētu rakstīt kāds santehniķis, galdnieks vai konveijera strādnieks. Internets ir tā vieta, kur cilvēki atrod līdzīgi domājošos un apmainās viedokļiem par kādu konkrētu tēmu.

Ja manai Omai bija liela vēlēšanās sastapt dzīvē savas līmētās kladītes autori, bet viņa apzinājās, ka tas tomēr nav iespējams, tad internetā viss ir iespējams. Un varbūt kādreiz mums sanāks redzēt šī bloga autori un nākotnē turēt rokās viņas izdotu grāmatu ar bloga postiem. Briic.lv taču izdeva :)