Klusums. Miers. Sāk satumst. Aizveru acis un sāk fonā skanēt šī dziesma. 
Pilnībā atslēdzos no realitātes un sāk kutēt deguns. Kut tā, kā brīžos, kad klausos Valsts Himnu. Nedaudz bliež uz asarām. 

Pēdējā laikā esmu parāvies uz tādiem gaudulīgajiem roķīgiem gabaliem. Varbūt tas ir pienācis tikai beidzot, jo vairākus gadus esmu iecienījis kedas, džinsas un T-kreklus. Neko citu vairs nevaru uzvilkt. Ja nu vienīgi uz kādu zolīdu pasākumu.

Tajā pašā laikā klauso klubņiku kabalus un apmeklēju arī šos klubņikus. Tikai pa retam mani draugi aizvelk uz kādu koncertu Studentu klubā.

Šis ir mans šodienas hīts. Atkārtojas vairākas reizes katru stundu.